Ar ko nodarbojies profesionālajā dzīvē?
Šobrīd strādāju If apdrošināšanā, atbildu par Baltijas If interneta zīmola biznesu – par apdrošināšanas pārdošanu internetā. If apdrošināšanā sāku ar mārketingu kā zīmola vadītāja online zīmoliem un šobrīd atbildu par visu šo biznesu kopumā. Mana profesionālā joma pēdējos piecpadsmit, sešpadsmit gadus ir mārketings un pārdošana.
Kad atnāca JCI?
Tas bija 2000. gads - viena no manām draudzenēm mani ilgstoši pierunāja, bet es tikpat ilgstoši pretojos. Kādu reizi viņa tomēr mani pierunāja uz vienu no pasākumiem. Drīz pēc tam jau aizbraucām uz JCI pasākumu Vācijā, kur arī es sajutu to globālo JCI garšu. Tad arī aizgāja, jau dažu mēnešu laikā biju JCI iekšā un piecus gadus aktīvi darbojos.
Kas bija tas, kas Tevi uzrunāja JCI kā organizācijā?
Tā bija starptautiskā garša un enerģija, kas ir organizācijā, jo organizācijā lielākoties ir cilvēki, kas ir pilni ar enerģiju, kas grib kaut ko darīt, kas māk priecāties par dzīvi, un cilvēku dažādība – šeit ir iespēja satikt cilvēkus, kas ir ārpus tiešo draugu un darba loka.
Ar ko uzsāki savu darbību JCI?
Savu darbību JCI uzsāku ar amatu MB Rīga nodaļā, biju viceprezidente mārketinga jautājumos, pēc tam darbojos nacionālajā valdē - biju ģenerālsekretāre, pēc tam viceprezidente starptautiskajos jautājumos, mārketinga jautājumos un visbeidzot – atbildīgā viceprezidente jeb EVP. Kas bija Tavi lielākie izaicinājumi JCI?
Viens no tiem bija starptautiskais projekts „Pilots for Europe”, kad 2004. gadā iestājāmies Eiropas Savienībā. Projektā piedalījās deviņas valstis, un es šo projektu vadīju no Latvijas puses. Vislielākais izaicinājums bija vadīt komandu un cilvēkus, kuri nekādā veidā, pat organizācijas ietvaros, nav pakļauti formāli, biju projekta vadītāja, ne organizācijas prezidente vai viceprezidente, kas ir formāla autoritāte. Kā projekta vadītājai bija jāpanāk, lai komanda strādā vienotam mērķim, un jārealizē projekts. Un otrs izaicinājums bija projekta vadīšanas sabalansēšana ar darbu, jo lielas konferences noorganizēšana ir kā otrs darbs. Tā ir laba laika plānošana un prioritāšu noteikšana, lai apvienotu abus.
Kā Tu plāno savu laiku un nosaki prioritātes?
Katru dienu izveidoju sarakstu ar lietām, kuras jāizdara, saprotot un saliekot pēc prioritātēm, ko svarīgi ir izdarīt šodien, ko rīt, kas deg šobrīd, kas ne. Pastāsti vairāk par projektu „Pilots for Europe”. „Pilots for Europe” norisinājās 2004. gadā. Tā iniciators bija Vācijas JCI, kuri arī ieguva daļēju finansējumu projektam no Eiropas Savienības. Projektā piedalījās deviņas valstis, no kurām daļa dalībvalstu bija Eiropas Savienībā, bet daļa iestājās 2004. gadā. Katra valsts savai konferencei izvēlējās atšķirīgu tēmu, JCI Latvia izvēlējās tēmu, kā uzsākt uzņēmējdarbību jaunajos apstākļos, kad Latvija iestāsies Eiropas Savienībā. Konferencei aicināju lektorus caur JCI tīklu no dažādām valstīm, kas stāstītu par dažādām tēmām, piemēram, personālvadību, investīcijām, mārketingu un pārdošanu, respektīvi, visām uzņēmējdarbības jomām, kuras būtu vairāk vai mazāk jāpārzina, ja grib uzsākt uzņēmējdarbību. Konferencē piedalījās aptuveni simt piecdesmit dalībnieku.
Šis ir bijis mans lielākais projekts JCI un arī lielākais ieguldījums, kas man ļoti patika, jo sadarbojās cilvēki no vairākām valstīm. Šeit varēja redzēt un just JCI starptautisko būtību – piezvanu cilvēkam Spānijā un prasu, vai viņš konferencē varētu runāt par konkrētu tēmu, viņš atbild, ka nē, bet viņam ir draugs, kurš ļoti labi var izstāstīt par investīcijām, kaut gan šis cilvēks nav džeisis. Šī ir JCI foršākā puse – piezvani un tev uzreiz atrodas kontakti un lektori, viss, ko vajag.
Kāda ir JCI starptautiskā dzīve?
Man JCI starptautiskais aspekts ir pats svarīgākais, jo man patīk sajust to pasaules elpu un garšu, kā arī saprast, no vienas puses, cik mēs esam pa lielam visi vienādi, bet, no otras puses, priecāties par dažādību, par atšķirīgo. Caur to es kā personība mācos un pilnveidojos, kaut tikai satiekoties un redzot, kā šie cilvēki dara un uztver kādas no lietām, kā runājas un uzvedas. Tā ir arī iespēja caur personīgiem kontaktiem labāk iepazīt to valsti, uz kuru brauc. Kontakti ir ne tikai jāveido, bet arī jāuztur, tas ir nepārtraukts process.
Kā nonāci līdz senatores statusam?
Tas jāprasa Kaijai (Smejas.) Viņa mani 2008. gadā visādi mēģināja pierunāt, lai braucu uz JCI Igaunija Nacionālo kongresu. Nesapratu, kāpēc tāda pierunāšana. Galā vakarā, izsaucot visus senatorus uz skatuves, izsauca arī mani un piešķīra godpilno senatora titulu. Šī bija mana atgriešanās zināmā mērā aktīvajā JCI dzīvē, jo pēc piecu gadu aktīvas darbības, 2005. gadā, man vajadzēja atelpu. Senators ir vislabākais veids, kā atgriezties aktīvajā dzīvē, bet nu jau citā pakāpē – dodot atpakaļ organizācijai to, ko organizācija ir devusi tev.
Kāda ir senatora dzīve, senāta darbība?
Senatori ir aktīvi, darbojas, bet vairāk kā mentori, viņi vairs neiesaistās ļoti aktīvajā pašreizējās JCI dzīves organizēšanā. Senatori tiekas savā starpā, satiekas ar saviem vecajiem JCI draugiem, veido jaunus kontaktus, teiksim, uztur savu kontaktu tīklu. Senatora tituls dod lielisku iespēju mūža garumā, kamēr vien organizācija eksistē, izmantot šo tīklu, un arī vēl pēc 20 gadiem organizācijā tev kā senatoram ir iespēja braukt uz pasākumiem, satikt biedrus un draugus no citām pasaules valstīm. Senatorus vieno satikšanās prieks, joprojām ir iespēja izjust to enerģiju, kas ir organizācijā, un, protams, atbildības sajūta – nodrošināt pēctecību, lai organizācija turpinās, palīdzēt ar savu padomu, atbalstu. Senatori nodod tālāk tās vērtības, kas organizāciju ir izveidojušas, lai jaunie, kas atnāk, neapmaldās un nesāk izgudrot divriteni, kas sen jau ir izgudrots, no jauna. Tādu to lomu es redzu arī Latvijas senātam, ko mēs šogad jau diezgan aktīvi sākam praktiski realizēt ar atbalstu jaunajiem, aktīvajiem biedriem. Labs senāts organizācijā var nodrošināt arī organizācijas izaugsmi. Latvijas senāta prioritātes ir atbalsts jaunajiem, aktīviem biedriem un pārmantojamības un izaugsmes nodrošināšana. JCI Latvia šobrīd ir uzsākusi sadarbību ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru (LTRK), mēs kā senatori vadām šo sadarbību, dodot savu pievienoto vērtību, bet jāiesaistās ir visiem džeišiem no Latvijas. Šī sadarbība būs veiksmīga tikai tad, ja iesaistīties arī aktīvie biedri no nodaļām.
Kad aizsākās sadarbība ar LTRK?
Sadarbība ir bijusi jau agrajos 2000. gados, kad JCI Latvia izmantoja LTRK telpas sanāksmēm un pasākumiem. Šī sadarbība kādu laiku bija pārtrūkusi, bet tagad to atsākam kvalitatīvi citādā līmenī. Viens no JCI mērķiem ir atbalstīt uzņēmējdarbību, un sadarbojoties ar LTRK, mēs to varēsim izdarīt daudz labāk.
Kas ir vērtīgākais, ko esi ieguvusi JCI?
Manā aktīvajā darbības posmā no 2000. līdz 2005. gadam JCI man deva pārliecību par saviem spēkiem, iemācījos, kā vadīt cilvēkus, attīstīju līdera prasmes, jo vislielākais izaicinājums ir vadīt cilvēkus, kas formāli nav pakļauti. JCI starptautiskais aspekts ir paplašinājis manu redzesloku. Var jau dzīvot ar šauru pasaules skatījumu, ka Latvija ir pasaules naba, ka tā, kā lietas notiek Latvijā, ir vienīgais un pareizais veids, bet brīdī, kad sāc apmeklēt ārvalstis un satikties ar citiem cilvēkiem, sāc saredzēt daudz dažādu citu iespēju. Tas ir paplašinājis manu uztveri, un tāpēc labāk jūtos arī savā profesionālajā jomā, kas ietver starptautisku sadarbību. Mana JCI starptautiskā pieredze un darbošanās palīdz arī šobrīd, jo redzu, cik daudz dažādos variantos daudz kas labs var notikt. Man arī patīk atvērtības sajūta, kas ir pasaules elpā, ko jūtu JCI.
Kādu redzi JCI Latvia, kādai tai vajadzētu attīstīties kā organizācijai?
Pirmkārt, Latvijas organizācijai ir jākļūst lielākai. Tad, kad organizācija ir lielāka, tajā ir vairāk talantu, tas arī nodrošina veselīgāku konkurenci un resursus, lai daudz ko interesantu realizētu. Ja organizācija ir maza, vieni un tie paši aktīvie cilvēki iet pa riņķi un nenotiek attīstība. JCI Latvia ir jāaug un jāattīstās vēl vairāk.
