Kaija Silarāja ir aktīva un radoša JCI Latvia senatore, kura organizācijā ir ieņēmusi vairākus amatus gan nodaļas, gan nacionālajā valdē: 2001. gadā MB Rīga nodaļas ģenerālsekretāre, 2002. gadā Nacionālā ģenerālsekretāre, 2003. gadā MB Rīga nodaļas prezidente, 2004. gadā JCI Latvia Atbildīgā viceprezidente un 2005. gadā JCI Latvia Nacionālā prezidente. Profesionālajā dzīvē Kaija ir izpilddirektore “Swedish Chamber of Commerce in Latvia”. Ar idejām un padomu tiek atbalstīti un papildināti JCI projekti arī pašreiz.  “Ja apkārt ir enerģijas lādiņš, ir viegli darboties, tas dzen uz priekšu, un JCI tāds ir,” atklāj Kaija.


Cik ilgi darbojaties JCI Latvia? Kas ir būtiskākais, ko jums devusi organizācija, un kā Jūs to izmantojat savā biznesā, darbā, dzīvē?


JCI Latvia esmu no 2000.gada. Darbojoties organizācijā, esmu paplašinājusi draugu loku arī ārpus Latvijas, izmantoju international networking, tāpēc varu teikt, ka JCI – tie ir cilvēki. Uz JCI pasākumiem, semināriem un konferencēm braucu katru gadu, jo tās ir pozitīvas emocijas un draugi. Paldies šodien Facebook - ir iespējams uzturēt kontaktus, bet lai uzturētu komunikāciju, jābrauc un jātiekas ar cilvēkiem klātienē.



Kādu Jūs vēlētos redzēt un veidot JCI Latvia?


Pirmkārt gribu, lai JCI Latvia dzīvo, lai cilvēki, kas ienāk organizācijā, ir pozitīvi un atrod savu motivāciju, jo katram tā ir cita. Tieši tāpēc četri JCI darbības virzieni ir plašs loks, no kā izvēlēties katram. Novēlu, lai, atraduši motivāciju, cilvēki aktīvi darbojas, tādējādi piesaistot arī citus. Vēlos, lai JCI Latvia aug vēl vairāk un kļūst atpazīstama.



2015. gadā pieņēmāt izaicinājumu – vadīt projektu ”Uzņēmēju delegācija uz Brazīliju”, pastāsti, kas ir šis projekts un kā radās ideja?


Ņemot vērā, ka JCI Pasaules kongress katru gadu ir citā valstī un šogad tā ir Brazīlija, šī ir laba iespēja, piesaistot arī citus uzņēmējus, organizēt uzņēmēju delegācijas braucienu, lai iepazītu citu kontinentu, kultūru, atšķirīgu biznesa kultūru un veicinātu sadarbības iespējas, kas pēcāk ļautu mūsu uzņēmējiem izplesties tālāk Latīņamerikā. Projekta mērķis ir iepazīt Brazīlijas uzņēmējdarbības vidi un veidot biznesa kontaktus starp Latvijas un Brazīlijas uzņēmējiem, kas savukārt veicinātu ekonomisko sadarbību abu valstu starpā. Viens no maniem stimuliem, kāpēc vadu šo projektu, ir tas, ka esmu bijusi Brazīlijā un varu par to pastāstīt.



Kas ir Jūsu prioritātes? Kā nosakāt, kas ir svarīgākais?


Man svarīgi ir sastādīt prioritāšu sarakstu. Izmantoju do list, tad tas ir ātri – paskatos, kas jādara, un izdaru. Protams, ja izdarāmais ir atkarīgs tikai no manis. Taču ja tas ir atkarīgs vēl no kāda cita, tad laiks, kādā to varu izdarīt, atkarīgs arī no citiem.



Esat bijusi JCI vairākos amatos, kā nošķīrāt JCI darāmos darbus un profesionālo darbu?


Mani aktīvākie gadi JCI Latvia bija no 2003. līdz 2005. gadam. Ir svarīgi sadalīt prioritātes, jāatrod sev ērtākais variants, kā strādāt. Aizejot uz darbu, pirmais no rīta - izgāju cauri JCI lietām - pārbaudīju e-pastu, atbildēju uz vēstulēm. JCI lietas izdarīju līdz darba laika sākumam, pēc tam bija darbs, reizēm abi gāja paralēli. Uzskatu, ka viss ir jāizdara pa dienu, naktis ir gulēšanai.



Kas jūs iedvesmo aktīvam darbam, jaunām idejām?


Dzīve! Jo tā ir skaista, mīlu dzīvi un mīlu sevi. Mani iedvesmo viss pozitīvais, kas notiek apkārt, tāpēc cenšos norobežoties no negatīvā, tiesa gan - tas nav viegli, bet cenšos. Iedvesmo JCI cilvēki - tie, kuri grib kaut ko darīt, kuri ir pozitīvi un ar pozitīvām ambīcijām. Ja apkārt ir enerģijas lādiņš, tad ir viegli darboties, tas dzen uz priekšu, un JCI tāds ir. Nākamajiem darbiem iedvesmo iepriekšējo darbu augļi.



Vai paliek laika hobijiem?


Protams! Mans lielākais hobijs ir ceļošana. Ceļoju gan saistībā ar JCI, gan pati, turklāt ceļojot varu izmantot arī JCI kontaktus un satikt JCI draugus visā pasaulē. Reizi gadā cenšos braukt tālajā ceļojumā. Pēdējais tālais ceļojums bija uz Ķīnu. Otrs mans hobijs ir peldēšana. Sestdienas un svētdienas apmeklēju baseinu, tās man ir svētas dienas. Tas ir laiks tikai man.



Kad Jūs sapratāt, ka ir vajadzīgs laiks tikai sev?


To man iemācīja JCI. Patiesībā JCI man ir daudz iemācījis. Svarīga lieta, ko iemācījos, darbojoties JCI, ir pateikt ”nē”, lai nebūtu daudz par daudz. Un otra lieta, ko iemācījos JCI, - veltīt laiku sev, lai būtu enerģija un spētu atkal ar iedvesmu strādāt.



Kas, Jūsuprāt, ir klasiskas vērtības, kuras bija, ir un paliks kā vērtības cauri paaudzēm un laika griežiem?


Gribētos domāt, ka tas ir pozitīvisms un komunikācija. Tas ir tas, ko daru, esmu vienmēr gatava tikties ar cilvēkiem un komunicēt, vienmēr tam atradīšu laiku.



Kas jums ir Latvija?


Latvija ir mana dzimtene un mana valsts. Pārējās valstīs esi svešinieks, patriotismu visvairāk iespējams izjust, kad ilgāku laiku esi izbraucis. Latvija noteikti ir mana valsts, šeit esmu kā zivs ūdenī.