Biedri runā

Renāte Berga

Liepājniece Renāte Berga JCI Latvia darbojas kopš 2009.gada. Šogad viņa ir pieņēmusi izaicinājumu vadīt jauno uzņēmēju konferenci ”Uzrāviens”. Profesionālajā dzīvē Renāte ir „RX” grupas finanšu direktore ar pieredzi grāmatvedībā, banku sektorā un revidentes darbā. „JCI nekad nesaskarsies ar atbildi: „Nē, nevaru tev palīdzēt!” Džeiši viens otru atbalsta, ja esi šeit, tu esi savējais,” atklāj Renāte.

Ar ko nodarbojaties profesionālajā dzīvē?

Profesionālajā dzīvē esmu „RX” grupas finanšu direktore. Šajā amatā esmu no 2012. gada rudens. No tā, ko lielākoties zina sabiedrība ir pārtikas mazumtirdzniecības veikali „SKY”. RX grupā ietilpst vēl pieci uzņēmumi, kā, piemēram, RSkorpions, RX Loģistika, sabiedriskās ēdināšanas restorāni CUP&CHINO, tirdzniecības centrs SKY&MORE un apģērbu mazumtirdzniecības veikali THEO. Otrs lielākai RX grupas uzņēmums ir pārtikas preču importētājs un vairumtirgotājs RSkorpions, kurš arī rūpējas par atšķirīgā sortimenta nodrošināšanu SKY veikalos, ko nevar nopirkt tādās veikalu ķēdēs kā „Maxima”, „Rimi” un „Iki”. Mans uzdevums ir visu šo uzņēmumu finanšu pārraudzība un vadība.

Ar ko nodarbojāties pirms šī amata ieņemšanas?

Pirms tam divpadsmit gadus biju galvenā grāmatvede. Sāku strādāt 20 gadu vecumā banku sektorā. Kopā bankā esmu nostrādājusi četrus gadus, kuru laikā biju filiāles galvenās grāmatvedes vietas izpildītāja un kredītu speciāliste. Pieredze banku sektorā bija ļoti nozīmīga, tā bija kā bezmaksas augstskola, jo, studējot augstskolā, tiek pastāstīta teorija, kad nonāc līdz praktiskajam darbam – tur nav tā, kā rakstīts grāmatās. Mans sākotnējais karjeras mērķis bija kļūt par zvērinātu revidenti. Paralēli grāmatvedības darbam piecus gadus sadarbojos ar zvērinātiem revidentiem. Šis ir diezgan rutīnisks darbs, kurā sevi neatradu, pieredze šajā lauciņā ir ļoti svarīga, bet savu karjeru šeit tālāk nevirzīšu. Kad sāku strādāt finanšu direktores amatā, sapratu, ka tas ir tas, ko gribu darīt, ko, jāteic, nebiju pirms tam plānojusi.

Kā Jūs nonācāt JCI?

JCI nonācu pavisam nejauši, bija personīgi kontakti ar vienu no JCI biedriem. Par JCI biju dzirdējusi arī Liepājā. Dzīvojot Liepājā, informācija bija virspusīga, zināju, ka biedrībā ir Arvis Rove un Gundars Milašus, tobrīd domāju, ka JCI ir uzņēmēju apvienība, kurā ”parasti” cilvēki neiesaistās. 2007. gadā, kad atnācu dzīvot uz Rīgu, man prasījās pēc socializēšanās, tolaik vēl nepazinu nevienu Rīgā un man bija plāni par savu uzņēmumu, gribēju iegūt plašāku kontaktu loku un iepazīties ar cilvēkiem. JCI iesaistījos caur Ivo Veldi, kurš tobrīd darbojās organizācijā.

Kā radās ideja par „Uzrāviena” vadīšanu?

Idejas radās vairāk jau pagājušajā gadā. Izteicu iniciatīvu vadīt „Uzrāvienu”. Līdz tam „Uzrāvienā” biju piedalījusies vienu reizi, vairāk veicot izpildfunkcijas, kas nebija saistītas ar projekta vadību. Bet, tā kā pagājušā gadā novadīju daudz Eiropas projektu apmācības, tad šaubas par „Uzrāviena” vadības spējām man neradās. Kā projekta vadītāja necenšos visu izdarīt pati, sameklēju personālu, kas veic deleģētos pienākumus, piemēram, informācijas ievietošanai mājas lapā, piesaistījām Jaunās Rīgas nodaļas interesentu, kurš ir datorspeciālists. Mans pienākums ir vadīt, lai viss notiek laikā, apkopot problēmas, ja tādas rodas, un meklēt tām risinājumu, jo tikko vadītājs sāk nodarboties ar izpilddarbu, tā viņš vairs nespēj kvalitatīvi vadīt projektu.

Kā tika izvēlētas pilsētas, kur rīkot „Uzrāvienu” šogad?

Jauno uzņēmēju konference „Uzrāviens” notiek jau sešus gadus, sākotnēji konference norisinājās tikai Rīgā. Sabiedrībai lielāks ieguvums no „Uzrāviena” ir tad, ja konferences notiek visā Latvijā, ne tikai Rīgā. Daugavpils kā vieta, kur organizēt „Uzrāvienu”, tika izvēlēta, jo tas ir ļoti atbalstāms reģions Latvijā, arī finansiāli Latgales attīstībai šobrīd ir iespējams vieglāk piesaistīt finansējuma nekā jebkuram citam reģionam. Otrkārt, Latgalē ir daudz cilvēku, ko piesaistīt un kam interesētu JCI. Ja skatāmies ģeogrāfiski, Jelgava ir Pierīga, kur iespējams pulcēties Pierīgas apgabalam, Liepāja ir liela teritoriāli un šogad ir kā Kurzemes pulcēšanās centrs, domāju, ka „Uzrāviens” būtu jāorganizē arī Ventspilī. Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc tieši šajās pilsētas organizēt „Uzrāvienu”, ir JCI Latvia nodaļu darbība tajās.

Kas Jums tieši patīk šajā projektā?

Tā nav kāda konkrēta lieta, pirmkārt, man patīk pats projekts, jo tas ir saistīts ar uzņēmējdarbību, otrkārt, man patīk organizatoriskais darbs – komunicēt, organizēt. Iespējams, tieši konkrētu lietu, kas man patīk „Uzrāvienā”, varēšu pateikt, kad būšu novadījusi konferenci Rīgā, tad man būs bijis laika vairāk būt tieši iekšā projektā.

Kādi nākotnes plāni saistībā ar JCI?

Man patīk „Uzrāviens”, esmu gatava projektu vadīt arī nākamgad. Runājot par amatiem, pārdomāju, vai ir iespējams kvalitatīvi vadīt lielu projektu un ieņemt amatu, kas prasa lielu atbildību, piemēram, vadīt nodaļu. Protams, es gribētu to darīt, man pat ir vairākas idejas, kā un ko darīt. Ja ir gan projekta vadība, gan amats, tad jāsaprot, ka abi ir jāizpilda kvalitatīvi.

Kas šobrīd ir Jūsu lielākie izaicinājumi dzīvē?

Šobrīd lielākais izaicinājums ir mans profesionālais lauciņš, kurā vēl augu, nākamos trīs gadus man vēl ir daudz kur tiekties, izaicinājums manā profesionālās darbības jomā ir pilnvērtīgs. Manā turpmāko trīs gadu plānā ir teicami apgūt angļu valodu un paaugstināt savas profesionālās zināšanas starptautiskā līmenī.

Kā Jūs nosakāt savas prioritātes?

Prioritātes izvirzu pēc darbu steidzamības. Ja zinu, ka darba laika limits ir šodien, tad organizēju to dienas pirmajā daļā, ja laika limits ļauj mazliet kavēties, tad atstāju uz vēlāku laiku. Protams, arī šiem darbiem pienāk termiņš, kad tie tiek pārcelti uz rīta pusi (smejas). Šobrīd mācos, lai darbi, kurus varu atlikt, nesakrātos, arī tie ir jāizdara, tas ir tā jāieplāno.

Kur Jūs ieplānojat savu ģimeni?

Ģimene diemžēl mazliet cieš. Lielāko daļu brīvā laika veltu saviem bērniem, bet pēc dabas esmu diezgan liela egoiste un man obligāti nepieciešams laiks tikai sev, citādi enerģētiski nejūtos labi. Aktīvi savu brīvo laiku pavadu vairāk vasarās, jo ziema man kā gadalaiks patīk tikai īsu brīdi. Varu vienu reizi ziemā aizbraukt paslēpot, bet tas ir arī viss, ilgāk tas mani neaizrauj. Vasarās bieži uzturos jūras tuvumā, jo vairāk nekā desmit gadus dzīvoju Liepājā, kur jau pašā pilsētā smaržo pēc jūras un mani vēl joprojām vilina šī smarža.

Kas, Jūsuprāt, ir būtiskākais, ko Jums devusi organizācija JCI Latvia, un kā Jūs to izmantojat savā biznesā, darbā, dzīvē?

Katram ieguvums un devums JCI ir citāds. Mans ieguvums JCI ir socializēšanās, komunikācija un paziņu loka paplašināšana gan Latvijas, gan starptautiskā mērogā, jo JCI ir pasaules līmeņa organizācija. Tā ir komunikācija ar atšķirīgas profesijas pārstāvjiem, un JCI tādi ir. Organizācija kopumā apvieno cilvēkus ar vairāk vai mazāk kopīgām interesēm, bet ne vienādām, tieši tas ir ļoti interesanti. Otra lieta ir JCI apmācības, kuras ir ļoti atšķirīgas no tām, ko pasniedz augstskolā. JCI tās ir praktiskas, tās vada JCI biedri, kuri balstās uz savu personīgo pieredzi. Trešā lieta – komunikācija JCI iekšienē. Tu nekad nesaskarsies ar atteikumu: „Nē, es nevaru tev palīdzēt!”, JCI cilvēki viens otru atbalsta un palīdz. Vēl viena pozitīva iezīme JCI vidē – ja esi darba meklējumos, noteikti vari jautāt JCI biedriem, tas ir viens no viediem, kā, iespējams, veidot savu karjeru. Un, protams, JCI – tie ir biznesa kontakti. Biedriem ir ļoti labas pieredzes, kad ir izveidoti starptautiski kontakti un noslēgti darījumi. Vēl viena piezīme par kontaktiem un biznesu – bizness JCI atnāk arī, ja tu pat nemeklē, saku to pēc savas pieredzes. Arī ja nevienam nepiedāvā savus pakalpojumus, biedri zina, ar ko nodarbojies, ja viņiem vajag un apmierina kvalitāte, viņi paši tevi atrod ar savu piedāvājumu.

JCI noteikti ir organizācija jauniem cilvēkiem, jo viņi ir sevis meklējumos. Protams, sevis meklējumos var būt arī 30 un 40 gados, ja cilvēkam ir iestājies cits attīstības posms, saprotot, ka kaut kas ir jāmaina. JCI ir tā vide, kur ir iespēja praktiski darboties, piemēram, izmēģināt savus spēkus projektu vadībā un iemācīties ko tādu, ko iepriekš nekad neesi darījis, nebaidoties par to, ka sākumā neizdari pareizi.

Kādu Jūs vēlētos redzēt un veidot JCI Latvia?

Mums noteikti ir vairāk jāstrādā pie jaunu biedru piesaistes. Šeit varu minēt latviešu nacionālo īpatnību – nekad nepaslavēt sevi, sakot: „Nāc pie mums, pie mums ir labi!” Kā tad lai citi zina, ka pie mums ir labi?! Jāstāsta par sevi, nevajag kautrēties. Sākšu ar to, ka „Uzrāvienā” aktīvāk stāstīsim par to, kas mēs esam un kā pie mums nokļūt, jo uz konferenci nāk jauni cilvēki, kas grib dibināt savu uzņēmumu, un JCI ir vieta, kur mācīties to darīt praktiski. Domāju, ka tuvāko piecu gadu laikā JCI noteikti augs un attīstīsies.